От пробок Ригу избавят развязки

Александр ФЕДОТОВ, Телеграф
7 февраля 2007

Одной из главных транспортных проблем Риги, провоцирующих многокилометровые пробки, является отсутствие многоуровневых транспортных развязок на пересечении городских магистралей. Отсюда и возникают транспортные заторы на мостах через Даугаву и в ряде других мест, знакомые каждому рижанину-автомобилисту. В этом году строители спустя пятнадцать лет приступают к сооружению путепроводов и объездных дорог, которые должны "развязать" наиболее проблемные места в столице.

Последней законченной крупной транспортной стройкой до сих пор является путепровод над железной дорогой Рига—Сигулда у Дворца культуры ВЭФ в конце улицы Вайрога. Вообще-то строить его начали еще в советские времена, но в начале 90-х годов прошлого века стройку надолго заморозили. Ситуация изменилась только спустя несколько лет, когда объект наконец-то закончили. Но сейчас он, упираясь в улицу Гауяс, ведет в никуда. Поэтому автомобилисты данный путепровод используют довольно неохотно. Свидетельство тому — огромные пробки на железнодорожных переездах на улицах Джутас и Крустабазницас.

Впрочем, ситуация вскоре должна измениться. Уже в этом году начинается строительство дороги, которая должна соединить ул. Гауяс и просп. Межа. Как заявил "Телеграфу" Эдгар Стродс, заместитель директора Департамента сообщения Рижской думы, сдача объекта в эксплуатацию намечена на август 2008-го. По приблизительным подсчетам стоимость работ составит 9,3 млн. евро. Однако часть денег даст Европейский фонд реконструкции и развития.

Камнем преткновения, мешающим началу стройки, оказались бывшие склады советской армии, в которые как раз упирался незавершенный виадук. Еще в 90-е годы кое-кто подсуетился, приватизировав их. Причем городская дума дала согласие на подобную сделку, хотя уже тогда было ясно, что здесь пройдет стройка. Но сейчас земельный вопрос благополучно разрешился. Далее трасса пойдет в обход Второго лесного кладбища по территории садоводческого товарищества "Висби" и выйдет к проспекту Межа. По проекту здесь предполагается возвести эстакаду, но пока эти работы откладываются.

Зато со строительством путепровода через железную дорогу Рига—Скулте медлить уже нельзя. Всем автомобилистам знакомо одно из самых гиблых мест Риги — железнодорожный переезд на Саркандаугаве в конце ул. Тилта. Когда его закрывают, а это случается достаточно часто, вереницы машин выстраиваются вплоть до завода РЭЗ в одну сторону и до середины проспекта Виестура — в другую. А если учитывать, что в концепции переноса порта поближе к устью Даугавы район Ринужи считается одним из приоритетных, то поток железнодорожных цистерн с нефтепродуктами в направлении Вецмилгрависа только возрастет.

Также саркандаугавский переезд активно используют и водители-дальнобойщики, подъезжающие в порт — в основном к контейнерному терминалу на Кундзиньсале. А на ул. Уриекстес (в здании бывшей базы Совтрансавто) сейчас осели многие транспортные компании. И водители выезжают на трассу именно через переезд, а далее — на Межапарк и на ул. Бривибас.

Конечно, новый мост станут строить не на месте переезда, там строителям просто развернуться негде. Для стройки зарезервирован другой участок, ближе к Яунмилгравису, в районе лесного массива между железной дорогой и просп. Виестура. Развязка предусмотрена многоуровневая. Мост перейдет через железнодорожные пути и завершится неподалеку от перекрестка ул. Твайка и Слиежу. Проект стоимостью 649 тыс. латов, выполненный предприятием CPS Cordes GmbH, уже готов. Решается и земельный вопрос. Причем покупка одного жилого дома и двух земельных участков под местом будущей новостройки обойдется городской казне в 1 млн. латов. Собственно строительство продлится 18 месяцев. Генеральный подрядчик требует за свои услуги 15,5 млн. латов.

Мост должен решить проблему саркандаугавского переезда. Однако он тут же добавит новых. Ведь транспорт потом пойдет по ул. Твайка, которая и так достаточно узкая. Мало того, в незавидном положении окажутся жители окрестных домов. Этот район Риги и так не самый лучший для проживания. К устойчивому запаху нефтепродуктов и громыхающим железнодорожным цистернам добавится еще и поток автомобилей. Хотя в плане предусмотрено строительство шумопоглощающей стены вдоль ул. Твайка, но экологию района она вряд ли улучшит.

Авторы другого проекта в свою очередь постарались максимально учесть интересы жителей данного района. Речь идет о строительстве многоуровневого путепровода на перекрестке ул. Бривибас и Юглас. 70% затрат покроют средства из фондов ЕС, 25% компенсирует Рижская дума, а 5% — государство. Общая же стоимость строительства — 5,7 млн. латов. Машины по новой развязке должны пойти уже в середине 2008 года. Думский Комитет по делам городского имущества и приватизации поддержал идею приобретения для нужд строительства последних двух квартир по адресу: Бривибас гатве, 413. Этот 6-квартирный дом пойдет под снос и остальное жилье в строении уже принадлежит городу.

Впрочем, основная трасса пойдет не здесь, а по нынешней Юглас крастмала, в обход жилых домов и торгового центра. Неподалеку от Бривибас гатве появится кольцевая развязка. Отведено место и для велодорожки, а в Берги, рядом с Этнографическим музеем, возведут пешеходный мост. Данная развязка станет началом новой городской объездной магистрали, уводящей транспорт из центра. Она примкнет к 4-полосной ул. Юглас на перекрестке с ул. Палес. Сейчас у леса, рядом с бывшим зверосовхозом Югла, трасса опять сужается. Но она будет расширена и продолжена вплоть до нового кольца, которое образуется на месте слияния ул. Кайвас и ул. Лубанас. Полностью же дорога будет готова еще не скоро, предстоит решить вопрос о покупке земельных участков под строительство и изыскать деньги.

Зато закончившаяся два года назад полномасштабная реконструкция ул. А.Деглава будет продолжена. Ведь сейчас она фактически обрывается сразу на окраине жилмассива Плявниеки. В результате добраться до быстро растущего жилмассива Дрейлини получается довольно проблематично. Улица узкая и вдобавок неосвещенная. Она уже стала опасным местом для пешеходов и автомобилистов. Но весной дорожные рабочие появятся и в этих местах. Из структурных фондов ЕС выделяется около 1,2 млн. латов. Новая трасса будет проложена немного в стороне от нынешней ул. А.Деглава. Это сделано для того, чтобы удешевить стройку. Иначе пришлось бы вкладывать немалые средства в покупку недвижимости. Да к тому же исчезнет довольно опасный перекресток ул. А.Деглава и Лубанас. Вместо него появится новый круг с односторонним движением, на который будут выходить также ул. Лубанас и Кайвес. Последняя улица сейчас тоже довольно загружена, ведь по ней проходит наиболее короткий путь из Межциемса в Плявниеки. Вдобавок на другом конце ул. Кайвес присоединится к расширяемому участку ул. Бикерниеку. По мнению разработчиков плана, столь полномасштабные дорожные работы помогут существенно улучшить сообщение с жилмассивом Дрейлини.

Поэтому ул. А.Деглава, значение которой с каждым годом все больше возрастает, обретет современный вид и большую пропускную способность. Ведь она со временем станет наряду с ул. Лубанас главными воротами города на Восток — в Латгалию и Россию. Через Улброку и Сауриеши пойдет новая трасса — дублер шоссе Рига—Даугавпилс, по которому намереваются пустить в обход населенных пунктов весь грузовой транспорт.

В принципе проектировщики нынешних новостроек не придумали ничего нового. Ведь впервые речь о строительстве Восточной магистрали, равно как и о транспортных развязках на магистральных улицах, зашла еще в начале 80-х годов прошлого века. Однако в последние 15 лет развитие транспортной сети города фактически остановилось. У города попросту не хватало на это средств. Ситуация изменилась с приходом европейских денег. Вдобавок без строительства объездных дорог и эстакад уже очень скоро транспорт в Риге может попросту встать. Поэтому сейчас воплощаются в жизнь старые идеи. Они плавно перекочевали в ныне действующий План развития Риги до 2018 года.

Однако городу нужны новые, более революционные проекты. Ведь пока дорожное строительство катастрофически отстает от возрастающего транспортного потока на улицах Риги. Отсюда и возник план Северного туннеля и Приморской магистрали — вдоль берега Рижского залива в обход латвийской столицы. Но реализация этого проекта требует куда более значительных затрат.

Телеграф

Прочитал всю эту "воду" и понял - работа политиков обящать- не строить! :)))

Это потому, что Строд - замначальника департамента по дорожному строительству, а не по ОТ. ОТ-ом занимается Рудите Ревелиня.

Jukky писал(а):
-------------------------------------------------------

> Прочитал всю эту "воду" и понял - работа политиков
> обящать- не строить! :)))

А Строд - не политик. Строд - чиновник. Кстати, по моему скромному мнению, он весьма хороший специалист (хотя по отдельным вопросам я с ним не согласен :-), знаток своего дело и весьма дотошно подходит к рассматриванию конкретных вопросов. Он в указанной статье ничего не обещает, он лишь озвучил планы, которые согласованы и утверждены политиками и под которые уже выделено по меньшей мере изначальное финансирование. И планы весьма значительные.



Что касается ОТ, то к 2009 году должен быть построен трамвайный тоннель от ул. Кр. Барона до Бривибас гатве рядом с Воздушным мостом. А в 2007 должны наконец продлить троллейбус от каменного моста до Центрального рынка. И ещё небольшое изменение скорее всего в ближайшие годв ожидает 9-ку в Задвинье, но там окончательных решений пока ещё не принято.

http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/article.php?id=16820073
В среду комитет городского развития Рижской думы одобрил концепцию развития территории Румбулы. По планам депутатов, неподалеку от бывшего летного поля советских ВВС на 78 гектарах земли разместится микрорайон, в котором будут проживать до 40 000 человек, а работать — примерно 15000.

Развивать проект "Зеленый город" компания самоуправления Rīgas pilsētbūvnieks намерена при участии частного капитала. Инвестиции составят несколько сотен миллионов латов.


Жилые дома высотой от 3 до 25 этажей, офисы, детские сады, школы магазины, медицинские, спортивные и кредитно-финансовые учреждения, благоустроенная набережная Даугавы. Таким видится городской думе будущее района Румбулы, который запланировано возвести к 2018 году.

"Это крупнейший проект по регенерации столичной территории", — говорит глава комитета городского развития Эдмунд Крастиньш. — Бывшая военно-промышленная зона — загрязненная и полностью деградировавшаяся — превратится в среду обитания человека. Я очень надеюсь, что нам удастся воплотить здесь не только полноценный градостроительный проект, но и добиться качественного архитектонического решения".

Как сообщил заместитель председателя комитета городского развития Рижской думы Ивар Гатерс, предприятие самоуправления Rīgas pilsētbūvnieks уже давно предлагало облагородить территорию, построив на Румбуле жилой массив, а на берегу Даугавы разбив зону отдыха. И вот концепция начала движение по инстанциям думы. По словам И.Гатерса, серьезные инвестиции понадобятся не только собственно на строительства микрорайона, но и на развитие инфраструктуры. Дума собирается проложить на Румбуле новые улицы и связать их с дорогами городского значения, {b}а также продлить трамвайную ветку, которая сейчас заканчивается у торгового центра Dole, удлинив тем самым маршруты 7-го и 9-го трамваев.{/b}

Развивать Румбулу предприятие самоуправления Rīgas pilsētbūvnieks решило совместно с частными инвесторами из компании Daugavas zaļā pilsēta. "Думаю, проектировочные, а возможно, и строительные работы начального уровня могут начаться уже в нынешнем году", — рассказал И.Гатерс. Что касается вложений, то в любом случае этот проект очень дорогой и требует больших вложений — сотен миллионов латов. Поэтому его финансирование растянется на несколько лет.
-------------------------------------------------------------------------
В латышской версии статьи также написано, что в Румбуле планируется и новое трамдепо.
Значит ли это, что какое нибудь из старых закрывают?

Jukky писал(а):
-------------------------------------------------------
> запланировано возвести к 2018 году.

Это ещё очень не скоро :-)

> Румбуле планируется и новое трамдепо.
> Значит ли это, что какое нибудь из старых
> закрывают?

Нет. Это компенсация за непостроенные депо на Ганибу дамбис и на Вестинеас.

Вообще, это пока жаже не проект, а "визия". То есть, никто ничего не утвердил. Я думаю, что там ещё очень много чего поменяется. Представленная версия - уже третья по счету.

Вот план района




А вот описание затеи. На перевод столь объемного фолианта у меня сейчас совершенно нет времени. (Особенно мне понравилась, как нормативная база, ссылка на СНиП СССР от 1989 года - по нему там такого понасчитали, что и представить себе сложно).

I.Vispārīgā daļa

1.Koncepcijas mērķis un uzdevumi.
Šobrīd mazattīstītajai Rumbulas teritorijai (turpmāk tekstā- plānojamā teritorija) nepieciešams noteikt vienotu attīstības koncepciju, kas būtu par pamatu atsevišķu zemes gabalu attīstības priekšlikumu izvērtēšanai un detalizētu apbūves un turpmākās atļautās (plānotās) izmantošanas nosacījumu izstrādei.
Koncepcijas uzdevumi:
1)Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam noteiktajai atļautajai izmantošanai un pieļaujamajiem apbūves rādītājiem jāveic aprēķini par perspektīvo iedzīvotāju un strādājošo skaitu plānojamajā teritorijā.
2)Prognozēt teritorijas attīstību (realizāciju) pa posmiem.
3) Pamatojoties uz prognozēm plānot sociālās un inženierinfrastruktūras attīstību.
4)Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam transporta koncepciju, izstrādāt vienotu sabiedriskā transporta, autotransporta, gājēju un velotransporta attīstības vīziju.
5)Izstrādāt dabas un apstādījumu teritoriju izveidošanas nosacījumus.

Koncepcija ietver sekojošus risinājumus:

1. Prognozētais iedzīvotāju aprēķins. Sociālās infrastruktūras aprēķins, tai skaitā, skolas un pirmsskolas izglītības iestādes.

2. Transports:

2.1. Sabiedriskais transports.
2.2. Autonovietnes – Park&Ride.
2.3. Velotransports un gājēji.

3. Inženiertehniskā apgāde

4. Meliorācija un lietusūdens kanalizācija.

5. Ieteikumi kompleksas apstādījumu sistēmas izveidošanai

6. Peldvietu ierīkošana, laivu piestātnes
.




2. Teritorijas attīstības priekšnoteikumi.
Galvenais teritorijas attīstības priekšnoteikums ir pilsētas ielu tīkla un inženierkomunikāciju izbūve.
Turpmākai teritorijas attīstībai nepieciešama detālplānojuma izstrāde. Detālplānojumi izstrādājami atsevišķu kvartālu robežās, ko ietver pilsētas ielas, nosakot iekšējo piebraucamo ceļu tīklu, kā arī apbūves un apstādījumu telpisko kompozīciju. Ņemot vērā sarežģīto teritorijas īpašumu struktūru prognozējams, ka detālplānojumu realizācija notiks pakāpeniski, attīstot tikai atsevišķas kvartāla daļas, viena zemes īpašuma robežās. Sīkāku teritorijas attīstības realizāciju pa kārtām jānosaka katra kvartāla detālplānojumā.

3. Izstrādātie attīstības priekšlikumi.
3.1. Rumbulas dzīvojamais rajons Maskavas ielā b/n
SIA „Rīgas Pilsētbūvnieks” 07.04.2006. būvniecības iecere paredz Rumbulas dzīvojamā rajona būvniecību Rīgā, Maskavas ielā b/n (zemes gabala ar kadastra Nr.0100 125 0118 daļa). Zemes gabals ar kopējo platību 1 961 039 (viens miljons deviņi simti sešdesmit viens tūkstotis trīsdesmit deviņi) m2 ir Rīgas pilsētas īpašums. Apbūvējamā platība ~78 ha.
Jautājums par Rumbulas dzīvojamā rajona būvniecību ir skatīts 23.02.2006. Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā (sēdes protokols Nr.30), kur tika nolemts rezervēt SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai Rīgas pilsētas vajadzībām pašvaldībai piederošo teritoriju Rumbulā.
16.03.2006. (sēdes protokols Nr.32) Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas deputāti tika iepazīstināti ar SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” un SIA „Daugavas zaļā pilsēta” sagatavoto prezentāciju par Rumbulas dzīvojamā rajona attīstību. Komiteja nolēma atbalstīt SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” un SIA „Daugavas zaļā pilsēta” sadarbības priekšlikumu Rumbulas dzīvojamā rajona attīstībai, kas balstīts uz publiskās un privātās partnerības principiem.
Ar Rīgas domes 12.09.2006. lēmuma Nr.1494 (prot.Nr.48, 4.§) punktu 1.13. tiek noteikts, ka Rīgas pašvaldībai piederošā zemes gabala Rīgā, Maskavas ielā „Daugavas krasts” (zemes gabala kadastra Nr.0100 125 0118) daļa, platība ~78 ha, kur paredzēta 3-25 un vairāk stāvu apbūve (Rumbulas dzīvojamais rajons, t.sk. „Daugavas zaļā pilsēta”), ieguldāma SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” pamatkapitālā un izmantojams pašvaldības daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai.
Atsaucoties uz SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” sniegto informāciju, Rumbulas dzīvojamā mikrorajona būvniecība tiks veikta uz savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem, izmantojot valsts, pašvaldības kapitālu, daļēji piesaistot bankas kapitālu. Daļa no attīstības projekta tiks realizēta sadarbībā ar privāto partneri SIA „Daugavas zaļā pilsēta”.
Rīgas pilsētai piederošā zemes gabalā tiek piedāvāts uzbūvēt Rumbulas dzīvojamo rajonu. Teritorija izvietota starp Maskavas ielu, Daugavas upi, Ikšķiles ielas turpinājumu un piekļaujas esošajai sakņkopju kolonijai. Būvniecības iecere paredz dzīvojamo māju, skolu, bērnudārzu u.c. būvniecību , krasta zonu paredzot rekreācijas funkcijai.
Rumbulas dzīvojamā rajona būvniecības iecere paredz teritoriju dalīt divās daļās – rietumu daļā (pirmā daļa), kas izstiepta gar Daugavas krastu un austrumu daļā (otrā daļa), kur apbūve ir koncentrētāka.

3.2. Privātīpašnieku detālplānojuma ierosinājumi
Pilsētas attīstības departaments ir saņēmis ierosinājumus par detālplānojuma izstrādi šādos zemes gabalos:
1.Zemes gabals Maskavas ielā b/n (kad. Nr.0100 125 2014)
2.Zemes gabals Maskavas ielā b/n (kad. Nr.0100 125 0667), Jāņogu ielā b/n (kad. Nr.0100 125 6668)
3.Maskavas ielā b/n (kad. Nr.0100 125 0257; 0100 125 0156; 0100 125 0093) Jāņogu ielā b/n (kad. Nr.0100 125 0211)

Visi iesniegtie zemes gabalu attīstības priekšlikumi paredz mazstāvu dzīvojamās apbūves attīstību.


II.Esošā situācija

1.Teritorijas esošā un atļautā izmantošana.
Plānojamā teritorija ir daļa no Rumbulas (Rīgas pilsētas daļa Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Getliņu purvu) un tā robežojas ar Daugavas krastmalu no Kvadrāta ielas līdz Aroniju ielai, ietverot bij. Rumbulas lidlauku un tam piegulošās teritorijas. Kopējā plānojamās teritorijas platība ir 310 ha, no kuriem aptuveni 200 ha ir teritorija, kurai saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam ir izstrādājams detālplānojums (turpmāk tekstā – detālplānojuma teritorija).
Teritorijas no bij.lidlauka uz Maskavas ielas pusi, galvenokārt, tiek izmantotas dažādiem saimnieciskiem mērķiem, bet Daugavai piegulošajās teritorijās atrodas dzīvojamā apbūve un ģimenes dārziņi. Esošais ielu un ceļu tīkls ir fragmentārs. Teritorijā nav inženiertehniskās apgādes nodrošinājuma.
Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam plānojamās teritorijas apbūvējamā daļa noteikta kā: dzīvojamās apbūves, jauktas apbūves un centra apbūves teritorija. Daļu no plānojamās teritorijas veido apstādījumu un dabas teritorija, kas perspektīvē ietver: labiekārtotu Daugavas krastmalu, parku, skvērus un ielu apstādījumu joslas. Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu teritorijā paredzētas jaunas ielas un plānota tramvaja līnija.

2. Vides un grunts piesārņojums.
2001.gadā Rīgas domes Vides departamenta uzdevumā SIA „Vent Eko” veica detalizētāku gruntsūdeņu piesārņojuma izplatības izpēti šai teritorijā. Izpētes darbos tika konstatēts piesārņojums ar naftas produktiem 2,2 m dziļumā lidostas teritorijas DA daļā. Piesārņojuma platība – 14600 m2, piesārņotās grunts apjoms sastāda apmēram 1097 m3.
Naftas produktu peldošais slānis ar gruntsūdeņiem pārvietojās Daugavas virzienā. Izpētes dati liecināja, ka grunts un gruntsūdens naftas produktu piesārņojums koncentrējas apakšzemes cauruļvadu tiešā tuvumā. Taču, tā kā šo komunikāciju precīzs izvietojums nebija zināms, prognozēt iespējamos piesārņojuma migrācijas virzienus bez papildus izpētes nebija iespējams. Novērojumu akās, kuras tika ierīkotas naftas vadu tuvumā, tika fiksēts piesārņots gruntsūdens, kurā naftas produkti saturs sasniedza stipra piesārņojuma (1 mg/l) robežu, bet BTEX (monoaromātiskie ogļūdeņraži- benzols, toluols, etilbenzols, ksilols) saturs mainās no 0.7- 3.9 mg/l, bet robežlielums saldūdenī ir 10 /l.
2006.gadā šajā teritorijā, vispiesārņotākajos areālos, kur naftas produktu peldošais slānis pārsniedza 50 cm., tika veikti Rumbulas lidostas sanācijas darbi, ar mērķi samazināt piesārņojuma ieplūdi Daugavā. 2007.gada sākumā Vides departamentam ir pieprasīta informācija par veikto sanācijas darbu rezultātiem.
Otrs objekts ar kaitīgu ietekmi uz Rumbulas teritoriju ir sadzīves atkritumu poligons “Getliņi”. Sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” darbojas jau kopš 20.gs. 70-to gadu sākuma. Izgāztuves kopējā platība – 87 ha; apkalpojamais iedzīvotāju skaits – 800 000 (Rīgas pilsēta un rajons). Pašreiz pieņemamo atkritumu daudzums – 1,2 milj. m3/gadā.
Galvenās problēmas, kas saistītas ar gruntsūdeņu piesārņojumu – piesārņojuma oreola virzīšanās uz Daugavas pusi, kā arī pastāvošie draudi dziļāko dzeramā ūdens horizontu piesārņošanai.
Pēc SIA “Getliņi Eko” monitoringa rezultātiem, izplūdē uz Daugavu virszemes ūdeņu piesārņojums 6 - 8 reizes pārsniedz fona vērtības, bet kopumā ir relatīvi zemas un nepārsniedz likumdošanā noteiktās bīstamo vielu robežvērtības virszemes ūdeņos. Kopumā vērojama tendence piesārņojuma intensitātei samazināties.
Artēziskie ūdeņi ( Plaviņu ūdens horizonts) lejpus poligona ir viegli piesārņoti un novērojama piesārņojuma intensitātes lēna paaugstināšanās.

Pēc 1997. gadā veiktās sadzīves atkritumu poligona “Getliņi” detalizētas gruntsūdeņu piesārņojuma izpētes konstatēts, ka piesārņojums ir skāris tikai virsējo jeb Kvartāro gruntsūdeņu horizontu, bet Amatas un Pļaviņu horizonti ir neskarti. Dzeramā ūdens ieguvei tiek izmantoti šie abi pēdējie horizonti. Ja netiks veikti nekādi pasākumi, lai novērstu piesārņošanas cēloņus un veiktu pasākumus situācijas uzlabošanai, piesārņojums draud arī dzeramā ūdens horizontiem. Neatkarīgi no tā, vai izgāztuve tiek slēgta vai arī tā turpina darbu, ir jāveic pasākumi turpmākai gruntsūdeņu piesārņojuma ierobežošanai.
Abas iepriekš minētās teritorijas ir piesārņoto vietu Rīgas domes Vides departamenta reģistrācijas sarakstā.

3. Esošā meliorācijas sistēma
Plānojamās teritorijas zemes virsmas absolūtās augstuma atzīmes svārstās no 7 – 10 m, rietumu daļā 3 – 4 m. Teritoriju neapdraud Daugavas plūdu līmenis, kas pie 1% nodrošinājuma sastāda 2,20 m.
Teritorijas rietumu daļā reljefa nogāzē atrodas melnalkšņu audze. No nogāzes izplūst avoti un spiedes ūdeņi, kuriem traucēta notece, kā rezultātā pārpurvojas platības un iet bojā koki. Nogāzes pakāje atrodas grāvis un avots. Tuvāk pie Daugavas atrodas pastāvošs dīķis, kurā izplūst avoti.
Gar Rumbulas tirgu teritorijā ietek grāvis ar sateces baseinu 80 ha. Tas savāc ūdeņus no platībām līdz Krustpils ielai. Caurteka zem Krustpils ielas aizbērta, lai grāvī neieplūstu ūdeņi no „Getliņu” atkritumu izgāztuves. Grāvis objekta teritorijā izvietojas reljefa ieplakā.
Gar „veco” degvielas uzpildes staciju objektā ietek grāvis, kas novada ūdeņus no „Getliņu” atkritumu izgāztuves. Apkārt izgāztuvei ierīkoti grāvji, kas savāc ūdeņus, novada tos dīķī, attīra un pa grāvi novada uz Daugavu. Grāvja sateces baseins 650 ha, tas savāc nosusināšanas ūdeņus arī no „Dārziņu” platībām līdz Taisnai ielai.


III Teritorijas attīstības koncepcija

1. . Prognozētais iedzīvotāju aprēķins. Sociālās infrastruktūras aprēķins, tai skaitā, skolas un pirmsskolas izglītības iestādes.
Sociālās infrastruktūras aprēķins veikts detālplānojuma teritorijai. Teritorijas kopējā platība ~200ha.
Dzīvokļu un biroju telpu platības ir aprēķinātas, ņemot vērā Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam noteikto atļauto izmantošanu, maksimālo stāvu skaitu un maksimālo apbūves intensitāti, Jauktas apbūves teritorijās pieņemot dzīvokļu platību 50% no kopējās stāvu platības.
Iedzīvotāju skaits ir aprēķināts, ņemot vērā aprēķināto maksimālo dzīvokļu kopējo platību un ņemot vērā Rīgas attīstības programmas 1.8.apakšnodaļā „Nekustamā īpašuma tirgus attīstība” norādīto prespektīvo optimālo dzīvokļu lielumu virs 60m2, pašreizējo mājokļu lielumu 23m2 uz 1 iedz. un vidējo ģimenes locekļu skaitu Rīgā - 2,4, perspektīvā uz 2012.gadu pieņemot vidējo ģimenes locekļu skaitu - 2 un mājokļa lielumu 30 m2 uz 1 iedz. Dzīvokļu kopējā platība uz 1 iedz. 35m²).
Darba vietu skaits birojos ir aprēķināts, ņemot vēra maksimālo iespējamo biroju telpu platību (Jauktas apbūves teritorijā 50% no kopējas stāvu platības) un ņemot vērā nekustamo īpašumu firmu, kā piemēram, „Colliers International” veiktos pētījumus par optimālo biroja telpu platību uz vienu darbinieku.
Kopējais plānotais iedzīvotāju skaits detālplānojuma teritorijā ir aptuveni 24 000 iedzīvotāju un strādājošo skaits - 7400.
Saskaņā ar LBN100 Latvijas pagaidu normatīvu „Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve”; СНиП 2.07.01-89 Градостроителство. Планировка зданий и застройка городских и сельских поселений; Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam detālplānojuma teritorijā nepieciešams šāds sociālās infrastruktūras objektu lielums:
skolas 4320 bērniem;
bērnudārzi 2100 – 2400 bērniem;
veselības aprūpe 28 m2 uz 1000 iedzīvotājiem (Lielums pieņemts vadoties no ārstu skaita Rīgā (5,7 uz 1000 iedz.) un ģimenes ārstu prakses specifikas, paredzot nodrošinājumu 25% apmērā ar platību 20m2 uz 1 ārstu), t.i. 670 m2;
tirdzniecība un pakalpojumi 100 – 120 m2 uz 1000 iedzīvotājiem, t.i. 2400 – 2800 m2;
sporta zāles 60 – 80 m2 uz 1000 iedzīvotājiem, t.i. viena 540 m2 sporta zāle uz 2000 – 5000 iedzīvotājiem - 2700m2;
kultūras iestādes - 1500 m2.

Atbilstoši normatīviem aprēķinātie nepieciešami sociālās infrastruktūras objekti būtu koncentrējami uz pašvaldībai piederošās zemes centru apbūves teritorijā, kas attīstāms kā dzīvojamā rajona centrs.
Nepieciešamās sociālās infrastruktūras aprēķins pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām detālplānojuma teritorijā noteikts saskaņā ar ((CHиП) 2.07.01-89) un Ministru kabineta 27.12.2002. noteikumiem Nr.596 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas”.
Pamatojoties uz veiktajiem aprēķiniem par potenciālo iedzīvotāju skaitu katrā kvartālā, tika noteikts nepieciešamais perspektīvo pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu izvietojums plānojamajā teritorijā, kā arī minētajām iestādēm nepieciešamo zemes gabalu platības.
Nosakot potenciālo pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu skaitu, tika veikti divi aprēķini:
1)pieņemot, ka uz 1000 iedzīvotājiem nepieciešamais vietu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs ir aptuveni 100 vietas.(saskaņā ar normatīviem)
2)pieņemot, ka uz 1000 iedzīvotājiem nepieciešamais vietu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs ir aptuveni 50 vietas (saskaņā ar Rīgas pilsētā apkopotajiem statistikas datiem uz 2006.gadu) (faktiskais bērnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vecumā no 0-7 gadiem ir 52 bērni).
Nosakot nepieciešamo zemes gabala platību pirmsskolas izglītības iestādei, tika pieņemts, ka iekštelpas platība pirmsskolas izglītības iestādē uz vienu bērnu ir 7,5 m².
Pirmsskolas izglītības iestādes teritorijas kopējo platību sastāda summa, kas aprēķināta, ņemot vērā, ka vienam bērnam nepieciešamā neapbūvētā zemes gabala platība ir 20 m².
Ņemot vērā, ka faktiskais pirmsskolas vecuma bērnu skaits ir 2 reizes mazāks nekā normatīvos noteiktais, zemes gabals sociālās infrastruktūras attīstībai varētu tikt izmantots ne tikai bērnudārza izvietošanai, bet arī citu nozīmīgu sociālās infrastruktūras objektu izvietošanai, kā piemēram sporta un atpūtas vai veselības aprūpes iestādes izvietošanai.
Visā plānojamā teritorijā nepieciešamas 3 jaunas vidējās izglītības iestādes, divas no kurām iespējams izvietot esošajās publisko iestāžu teritorijās. Trešajai vidējās izglītības mācību iestādei iespējams rezervēt vietu pašvaldībai piederošajā zemes gabalā Maskavas ielā b/n (grupa 125, grunts Nr.6441), uz kura šobrīd ir nomnieks – sakņkopības biedrība „Latvija”.
Iedzīvotāju un strādājošo bilanci, kā arī teritoriju sociālās infrastruktūras attīstībai aprēķinu skat. 1.pielikumā.

2. Transports
2.1. Sabiedriskais transports
Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam paskaidrojuma rakstā ir noteikta Rīgas domes politika:
9.5.2. Nodrošināt sabiedriskā transporta tīkla attīstību, kuram par mugurkaulu ir modernizēts tramvajs.
9.5.12. Nodrošināt jauna tramvaju depo būvniecību Rumbulā.
Izmantojot bijušā Rumbulas lidlauka betonēto joslu ir paredzēts uz tās izbūvēt pilsētas nozīmes ielu, kas apkalpos visu Rumbulas rajonu. Šajā ielā ir paredzēta tramvaju Nr. 7 un Nr .9 līnijas pagarinājums līdz bijušajai sakņu bāzei aiz Jāņogu ielas. Tramvaja galapunkts V2 ir paredzēts uz Rīgas domes īpašumā esošā zemes gabala ar kadastra Nr. 0100 125 0099 daļas. Tramvaja galapunkta izvietošanas gadījumā ir jāparedz ielu sarkano līniju korekcija.
Ir iespēja tramvaja līnijas turpināšanā paralēli Maskavas ielai vai arī pa Taisno ielu, Jāņogu ielu, Dārziņu ielu. Tomēr šādam variantam ir nepieciešams iepriekšējs pamatojums ar perspektīvo pasažieru slodžu aprēķinu.
Tramvaju depo un 1. kārtas galapunkts ir paredzēts uz Rīgas domes īpašumā esoša zemes gabala ar kadastra Nr. 0100 125 0188 daļas.

2.2. Autonovietnes – Park&Ride
Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam publisko autonovietņu shēmu, P&R autonovietne paredzēta Rīgas pašvaldībai piederošajos zemesgabalos pie Maskavas ielas (ārpus plānojamās teritorijas) Maskavas ielā b/n ar kad Nr.0100 125 0221 un 0100 125 0267.

2.3. Velotransports un gājēji
Plānojot jaunu pilsētas daļu, būtiski noteikt veloceliņu izvietojumu. Perspektīvā nozīmīgais pārvietošanās veids ietekmē pilsētas vides kvalitāti un tas ir ekoloģiskā dzīvesveida sastāvdaļa. Velosipēdistu celiņu shēma detālplānojuma teritorijā, jāsasaista ar pilsētas veloceliņu kopējo shēmu un jāparedz tā tālāka attīstība Rumbulas teritorijā. Saskaņā ar koncepciju veloceliņš plānots visā plānojuma teritorijas garumā gar Daugavas krastu
Paralēli veloceliņam ierīkojama plaša augsta labiekārtojuma līmeņa promenāde ar aktīvās un pasīvās atpūtas funkcijām. Teritorijā daudzu ielu virzieni projektēti stateniski Daugavai.
Nozīmīga iedzīvotāju pastaigu zona ir parks un skvēri, kas atdala centra apbūves teritoriju no dzīvojamās apbūves teritorijas.

3. Inženiertehniskā apgāde
Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam paskaidrojuma rakstā ir noteikta Rīgas domes politika:
11.1.4. Paplašināt ūdens sadales tīklu ar mērķi nodrošināt centralizētas ūdensapgādes pakalpojumu pieejamību pilnīgi visiem Rīgas iedzīvotājiem.
11.1.5. Paplašināt kanalizācijas tīklu ar mērķi nodrošināt centralizētas kanalizācijas pakalpojumu pieejamību pilnīgi visiem Rīgas iedzīvotājiem.
11.2.4. Paplašināt lietus ūdens kanalizācijas tīklu ar mērķi nodrošināt centralizētas lietus ūdens kanalizācijas pakalpojumu pieejamību pilnīgi visiem Rīgas iedzīvotājiem.
11.3.1. Ierobežot lokālās siltumapgādes avotu būvniecību Rīgā, bet jo īpaši teritorijās (un tām pieguļošajās teritorijās), kur jau tagad gaisa kvalitāte ir sliktāka nekā normatīvajos aktos noteiktie robežlielumi veselības un vides aizsardzībai.
11.3.2. Veicināt centralizētas siltumapgādes sistēmas vai lokāli-centralizētās siltumapgādes attīstību Rīgā, tādejādi samazinot izmešu daudzumu, un rezultātā panākot gaisa piesārņojuma samazināšanos Rīgā.

Lai nodrošinātu ūdensapgādi un kanalizācijas sistēmas pakalpojumus, jāizbūvē maģistrālais ūdensvads un kanalizācijas spiedvads pa jaunprojektējmao pilsētas ielu no Jāņogu ielas līdz „Kvadrātam” Maskavas ielā 322. Trases kopējais garums ir apmēram 5 kilometri.
Jāatzīmē, ka saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam plānojamajā teritorijā centralizētas ūdensapgādes, siltumapgādes, elektroapgādes, un gāzesapgādes sistēmu paplašināšana noteikta tikai līdz 2018.gadam, kanalizācijas sistēmas pilnveidošana vispār nav paredzēta.

4. Meliorācija un lietusūdens kanalizācija.
Daudzstāvu apbūvei projektējama segta nosusināšanas un ūdens novadīšanas sistēma. Pa ielu trasēm ierīkojama lietusūdens kanalizācija ar noteci uz Daugavu, daļu lietusūdens kanalizācijas pieslēdzot pastāvošai sistēmai pa Maskavas ielu. Lietusūdens kanalizācijas sistēmai ierīkojama pieslēgtnotece no ēku jumtiem un asfaltētiem laukumiem. Ierīkojot drenāžu ēku pamatu un teritorijas nosusināšanai, tā jāpievieno lietusūdens kanalizācijai.
Plānojamā teritorijā jāsaglabā trīs grāvju sistēmas:

1. Teritorijas rietumu daļā atrodas reljefa nogāze, no kuras izplūst avoti un spiedes ūdeņi, kuriem traucēta notece, kā rezultātā pārpurvojas platības un iet bojā koki. Gar nogāzes pakāji jāsaglabā pastāvošais grāvis, avotiem jāizbūvē uztveršanas akas un visa pietece jānovada uz Daugavu.

2. Gar Rumbulas tirgu objektā ietek grāvis ar sateces baseinu 80 ha. Tas savāc ūdeņus no platībām līdz Krustpils ielai. Caurteka zem Krustpils ielas aizbērta, lai grāvī neieplūstu ūdeņi no „Getliņu” atkritumu izgāztuves. Grāvis objekta teritorijā izvietojas reljefa ieplakā.

3. Gar „veco” degvielas uzpildes staciju objektā ietek grāvis, kas novada ūdeņus no „Getliņu” atkritumu izgāztuves. Apkārt izgāztuvei ierīkoti grāvji, kas savāc ūdeņus, novada tos dīķī, attīra un pa grāvi novada uz Daugavu. Grāvja sateces baseins 650 ha, tas savāc nosusināšanas ūdeņus arī no „Dārziņu” platībām līdz Taisnai ielai. Grāvja trase jāiztaisno, saskaņojot tā virzienu ar līdztekus paredzēto ielu.

Plānojamās teritorijas rietumu daļā pie Daugavas esošais dīķis, kurā izplūst avoti ir jasaglabā, jāiztīra, jāpadziļina un iztecē jāierīko ūdens līmeņa regulātors.

Teritorijā daudzu ielu virzieni projektēti stateniski Daugavai. Katras ielas galā pie Daugavas jāizveido gājēju noeja pie upes un jāierīko laivu piestātnes airu un motorlaivām. Piestātņu izveidošanā jāievēro ūdens līmeņa svārstības HES darbības laikā.

5. Ieteikumi kompleksas apstādījumu sistēmas izveidošanai
Izstrādājot detālplānojumu, tā uzdevums ir noteikt dotās teritorijas novietojumam un vides mērogam atbilstošu, vizuāli izteiksmīgu un mūsdienīgu apstādījumu labiekārtojuma risinājuma principu ar vienotu Rumbulas kultūrainavas un apstādījumu struktūru, nodrošinot kvalitatīva pilsētvides tēla izveidi pilsētbūvnieciski nozīmīgā vietā. Koncepcijā izstrādāti ieteikumi teritorijas apstādījumu sistēmas izveidošanai.

1.Detālajā plānojumā saglabāt esošos novadgrāvjus, kā arī saglabāt un labiekārtot avotu vietu Kvadrāta ielas rajonā.
2.Projektā izstrādāt teritorijas vertikālo plānojumu, līdz ar to atrisinot perspektīvās apbūves teritoriju un saglabājamo, kā arī perspektīvā plānoto dabas pamatnes zonu līmeņu kvalitatīvu sasaisti ar esošo un projektējamo ielu līmeņiem, kā arī Daugavas krasta līniju.
3.Detālajā plānojumā iestrādāt principus Rumbulas kultūrainavas un vienotas apstādījumu struktūras veidošanai, kas būtu jāveido no jauna visās zonās, kur tiek paaugstināts zemes virsmas līmenis.
4.Saglabāt esošo melnalkšņu audzi. Veikt dendroloģisko izpēti visā teritorijā, inventarizācijas datus izmantot par pamatu jaunās apstādījumu struktūras veidošanai. Projektā noteikt saglabājamos vērtīgos dabas elementus, kas veido teritorijai raksturīgo ainavas struktūru (atsevišķus kokus ar īpašu ainavisko vērtību, dabisko reljefu, ūdensteces). Paredzēt šo elementu iekļaušanu jaunveidojamā apstādījumu sistēmā un paredzēt nepieciešamos pasākumus to saglabāšanai, nepieļaujot būtiskas grunts līmeņa izmaiņas ap kokiem vismaz 5m rādiusā.
5.Projektētajām apstādījumu un dabas teritorijām jānosaka detalizēti plānošanas un izmantošanas (arī apsaimniekošanas) noteikumi katrai zonai, precizējot atšķirīgas nozīmes apstādījumu zonas:
Joslās gar ielām - no sarkanās līnijas līdz būvlaidei – jānosaka apstādījumu struktūra un principiālā shēma (koki un krūmi kā aizsargstādījumi pret troksni un dūmgāzēm, kā ielas ainavu veidojošie stādījumi. Šajā joslā nav pieļaujama autostāvvietu izvietošana. Koku stādījumu izveidei, jāparedz vismaz 10m plata josla. Joslās gar ielām jāveido formētu koku un krūmu rindveida stādījumi, tā iegūstot gan Rumbulas ainavas raksturu, gan aizsargstādījumus pret troksni un dūmgāzēm. Ieejas mezglus pie būvapjomiem akcentēt ar dekoratīvi izteiksmīgiem mūsdienīgo ainavu arhitektūru raksturojošiem priekšdārziem. Ielu stādījumiem pielietot Daugavas krasta biotopam raksturīgās koku sugas.
Visam projektējamo kokaugu sortimentam ir jāatbilst Viduslatvijas klimatiskās joslas apstākļiem, ainavas raksturam un teritorijā būvējamo objektu mērogam un ir jābūt piemērotam ekoloģiskajai situācijai pie lielām slodzēm intensīvu transporta maģistrāļu tiešā tuvumā. Paredzēt lielizmēra koku stādmateriāla pielietojumu.
Apstādījumu un dabas teritorija gar Daugavu – būtiski ir noteikt publiski pieejamās krastmalas augstu labiekārtojuma līmeni un krasta nostiprinājumu veidu atbilstoši plānotajai izmantošanai, jānosaka atjaunojamās krasta ainavas raksturs. Kokaugu īpatsvars šajā zonā paredzams 10% apmērā no kopējās apstādījumu platības.
Īpašu vērību jāpievērš Daugavas krasta labiekārtojumam - publiski pieejamai krasta joslai, kura ierīkojama kā plaša augsta labiekārtojuma līmeņa promenāde ar aktīvās un pasīvās atpūtas funkcijām. Te veidojami ainaviski kokaugu grupu- puduru stādījumi, tā atjaunojot Daugavas krastu raksturīgo ainavu
Jādefinē prasības iekškvartālu stādījumiem un labiekārtojuma līmenim Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu pilsētvides kvalitāti, radot pilnvērtīgu publisko ārtelpu jāizstrādā vienots kvalitatīva dizaina risinājums visiem labiekārtojuma elementiem (augu konteineriem, augu aizsargreģjiem, soliem, atkritumu tvertnēm, velosipēdu turētājiem, gaismas ķermeņiem u.c.). Dzīvojamajā apbūves zonā paredzēt vietu dažāda vecuma bērnu rotaļu laukumiem. Nožogojumi pieļaujami tikai atsevišķu funkcionālo zonu norobežošanai (bērnu rotaļu laukumi, atkritumu konteineru novietnes, suņu pastaigu laukumi).
Iekškvartālu stādījumiem un labiekārtojumam jāatbilst kopējam augstās kvalitātes līmenim un tie katram kvartālam ir projektējami kompleksi.
Katram iekškvartālu zonējuma elementam piešķirams savs individuālais raksturs, kurus kopā vieno viendabīgie zaļo koridoru un autostāvvietu stādījumi.
Jaunu stādījumu veidošanā pielietot pilsētvidei un konkrētajai kultūrainavai piemērotus kokaugus ar vizuāli izteiksmīgu vainaga formu, zaru un lapu krāsu, noturīgu dekorativitāti ar ritmiski izkārtotu brīvi augošu krūmu un liela auguma koku grupveida stādījumiem. Koku un krūmu stādījumu īpatsvsaru paredzēt 25% apmērā no dotās zonas kopējās apstādījumu platības.
Ja stādījumu zonas zem kokiem paredzētas veidot tradicionāli ar vienlaidus zāliena joslu vai zemsedzes augu stādījumus no sīkkrūmiem, tad jāparedz to paaugstināšana virs ietvju un brauktuvju līmeņa ar speciāli izbūvētām apmalēm (15 – 40 cm), lai pasargātu no augsnes noblīvēšanas un piesārņošanas ar sāļiem ziemas periodā, tādējādi nodrošinot labākus apstākļus koku attīstībai. Ja koku apdobe tiek veidota ietves seguma līmenī, jāparedz kvalitatīva dizaina sakņu un stumbru aizsargrežģi.
Plānojumā paredzēt ērtus gājēju ceļus. Projektējamai teritorijai izstrādāt kopēju kustības organizācijas shēmu, risinot Dabas pamatņu zonu rekreāciju ceļu sasaisti ar koplietošanas ceļiem.
Gājējiem un autotransportam paredzētajās zonās pielietojams atšķirīgs seguma veids, izstrādājot to veidu un krāsu risinājumu.
Publiskajā ārtelpā jānodrošina vides pieejamības prasību izpilde.
Mazstāvu dzīvojamo teritoriju zonās izstrādāt ielas ainavas raksturu koncepciju no būvlaides līdz būvlaidei, atspoguļojot to arī ielu šķērsprofilos, detalizēti apbūves noteikumos nosakot stādījumu raksturu, žoga blīvumu, augstumu un materiālu atbilstoši arhitektoniskajai iecerei.
Detālajā plānojumā jānosaka autostāvvietu izvietošanas veidi katrā zonā, (arī laivu kompleksam vajadzēs stāvvietas). Vienlīmeņa autostāvvietām dzīvojamo ēku pagalmos paredzēt norobežojošos stādījumus pa perimetru un sadalošās joslas ar koku un krūmu stādījumiem.
Autostāvvietās ieteicams paredzēt sadalošās joslas ar divpakāpju koku un krūmu (zemsedzes augu) stādījumiem.
Ja plānojumā būs paredzamas daudzstāvu autostāvvietas, tad būtu ieteicams plānojumā paredzēt labiekārtotu rekreācijas terašu izveidi virs daudzstāvu autostāvvietām, kuras netiek ieskaitītas pie brīvajām teritorijām. Te apstādījumu īpatsvars jāparedz min 25% apmērā no terašu kopplatības, kokaugu stādījumus paredzot konteineros.

6. Peldvietu ierīkošana, laivu piestātnes
Saskaņā ar Rīgas domes 19.02.2002.noteikumu Nr.23.”Rīgas pilsētas peldvietu ierīkošanas, apsaimniekošanas un sanitārijas noteikumi” prasībām, lai nodrošinātu peldvietu ūdens kvalitāti un peldēšanās drošību, kā arī nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai, peldvietas atļauts izveidot atbilstoši šādām prasībām:
ērta pieeja ūdenim, drošs ūdenstilpes pamata reljefs, nodrošinājums pret bīstamiem ģeoloģiskiem procesiem (krasta nogruvumi, noslīdējumi u.c.),
labvēlīgs peldvietas hidroloģiskais režīms (bez atvariem, bez krasām ūdens līmeņa svārstībām, ar straumes ātrumu, kas nepārsniedz 0,5 m/s);
Jāatzīmē, ka detālplānojuma teritorijas dienvidu daļā Dārziņos, Daugavas labajā krastā gar Jāņogu un Daugavmalas ielām ir konstatēti iecirkņi, kuros notiek dažādas intensitātes krasta erozijas procesi. Visnedrošākais ir 220 m garš krasta posms gar Daugavmalas ielu līdz tās lejasgalam– Aronijas ielai, kuru pēdējos 10 gados pavasaru palu laikā upe pakāpeniski nograuž. Erozijas rezultātā ir izveidojusies gandrīz vertikālā 3-4 m augstā krasta krauja. Rīgas HES darbības ietekmē šajā posmā notiek Daugavas gultnes dziļumerozija, grūti izskalojamo pamatiežu virsas (dolomītu) pazemināšanās šajā rajonā un upes straumes pietuvošanās labajam krastam.
Rīgas HES darbības ietekmē Daugavā konstatējamas krasās ūdens līmeņa svārstībās, ar straumes ātrumu, kas pārsniedz 0,5 m/s.
Ņemot vērā iepriekš minēto, detālplānojuma teritorijā, drošības apsvērumu dēļ, nebūtu ieteicams izvietot pludmales.
Katras ielas galā pie Daugavas jāizveido gājēju noeja pie upes un jāierīko laivu piestātnes airu un motorlaivām. Piestātņu izveidošanā jāievēro ūdens līmeņa svārstības HES darbības laikā.

000000

А какие там изменения могут быть до того, как от Моста на Юрмалас гатве до Золитудес правую половину бульвара не проложат? Изменения там простые - от бульвара Анныньмуйжас прямо копать тоннель под железную дорогу с выходом в Золитуде. (Тоннель без изысков, типовой, все литовские города такие тоннели имеют) Но если на Юрмалас гатве останется две полосы, район встанет в пробке.

Очень порадовало место для трамвайного депо. Линия была запланирована очень давно, но депо я увидел только сейчас. После строительства линии (а хорошо бы её построить опережающим порядком, дабы не провоцировать людей на покупку авто, пусть трамвай на первых порах 2 - 3 раза в час катается) логичным шагом представляется увод трамвая после массива Краста через железную дорогу в сторону Пурвциемса, чтобы часть пассажиров смогла не маяться в долгой дороге до центра до пересадки. ...то есть, судя по картинке, генерального плана начала 90-х пока никто не отменял.

_Ярополк_ писал(а):
-------------------------------------------------------
> А какие там изменения могут быть до того, как от
> Моста на Юрмалас гатве до Золитудес правую
> половину бульвара не проложат? Изменения там
> простые - от бульвара Анныньмуйжас прямо копать
> тоннель под железную дорогу с выходом в Золитуде.

Что и имелось в виду.

> (Тоннель без изысков, типовой, все литовские
> города такие тоннели имеют) Но если на Юрмалас
> гатве останется две полосы, район встанет в
> пробке.

А он и так стоит из-за переезда. И в нехилых скажем так пробках. Если ехать из Засулаукса в Иманту в час пик, особено утром, в Золитуде хвосты к переезду начинаются от Анниньмуйжас/Ростокас и от Грамздас/Золитудес. С другой стороны железной дороги от Юрмалас гатве/Анниньмуйжас, по Курземес от 82 школы и от Юрмалас гатве/Кибургас со стороны пригорода. Из-за этого приходилось объезжать все это безобразие по бабитскому путеповоду на кольцевой, т.е. делать большой крюк, хорошо хоть ул Слокас между Имантой и Бабите теперь с двухсторонним движением.

Vadims Falkovs писал(а):
> И ещё небольшое
> изменение скорее всего в ближайшие годы ожидает
> 9-ку в Задвинье, но там окончательных решений пока
> ещё не принято.

Вадим,
а что это за "небольшое изменение" если не секрет?

Никаких секретов нет. :-) Начинается "реконструкция" "перекрёстка" улиц Даугавгривас и Вальдемара. Иными словами - всё будет перестроено: по Даугавгривас появится новая трасса в строну города под эстакадой Вантового моста, которая пойдет ближе к каналу Зунд.

Вот этот район на оргфото.


Всё это само по себе мало касается 9-ки, но вот при всех этих перетурбациях ликвидируется левый поворот с ул. Даугавгривас на ул. Калнциема под Вантовым мостом (змейка по трассе бывшей улицы Безделигу). То есть весь транспорт, включая 22 автобус и 9 троллейбус должны будутехать как-то иначе.

Существует несколько вариантов предпологаемого изменения. Чисто теоретических.

Первый - просто прямо по Даугавгривас - Кулдигас - Вилипа. Но тогда без 9-го троллейбуса из центра остаются все "Агенскалнские сосны".

Второй вариант с Даугавгривас ПОД Вантовым мостом по существующим проводам 9-ку поворачивать напаво на Кипсалу, затем снова направо под Вантовый мост и по Кипсале со стороны Доома печати до проезда под Вантовым мостом, разворот и въезд на вантовый мост как все троллейбусы.

Третий вариант - поворот с Даугавгривас направо на Балатста дамбис (перекресток с ул. Межа) между бывшего Речного вокзала, мимо "Солнечного камня", а уж затем направо и на разворот под Вантовым мостом на Кипсале и дальше на мост.

С моей точки зрения именно третий вариант является оптимальным, тогда не теряется ни одна из существующих остановок (кроме Калнциема, которая переносится на Баласта дамбис), а заодно пристёгиваются два серьезных объекта в том числе "Солнечный камень" Время пробега увеличивается на 4 минуты. Однако в отличие от второго варианта, троллейбусу не придется стоять в пробке желающих въехать на Вантовый мост. И меньше всего подходящим является 1-й варианнт, как уже объяснил - из маршрута выпадают все "Агенскалнские сосны", что не есть хорошо. При этом весьма существенны затраты на инсталляцию новой сети по ул. Даугавгривас.

0